110 TAUTASDZIESMAS
Aronas pagasta teritorijā pierakstītās TAUTASDZIESMAS
Es izaugu goda vīrs
No veciem cilvēkiem;
Man izšuva goda kreklu
No veciem maisiņiem.
/Viesiena/
Baltu rožu vainadziņu
Cieši liku galviņā;
Rīgas kungi man vaicāja,
Cik naudiņas tas maksāja?
- Pilnu sieku zelta naudas,
Smuku puisi piedevām.
/Viesiena/
Trīskārt liecu zīda lentu
Apkārt savu augumiņ;
Trīs vasaras tautu dēlu
Asarās raudināju.
/Viesiena/
Ja ar godu, tad ar godu
Noņemt manu vainadziņu:
Es negribu ar negodu
Ne vizuļa noraunam.
/Viesiena/
Lapsa suņus kairināja,
Kalniņā stāvēdama;
Tā es puišus kairināju,
Bāliņos dzīvodama.
/Viesiena/
Zīlēm šuvu vainadziņu,
Bantītēm darināju;
Trīs vasaras tautu dēlu
Asarām raudināju.
/Viesiena/
Citas meitas godu gaida,
Kādu godu es gaidīju?
Es atstāju savu godu
Aiz krodziņa kaņepēs.
/Viesiena/
Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas āboliņš;
Skaista augu, netikusi
Liela ciema zeltenīte.
/Viesiena/
Melns vainags diegu vilka
Caur pelēku akmentiņu;
Tā izvilku meitai prātu
Pa matu galiņiem.
/Grostona/
Traka, traka tā meitiņa,
Kas puisīša vārdus tic:
Puisīšam pieci prāti,
Trejdeviņi padomiņi;
Tas mācēja meitas vilt,
Uz akmeņa stāvēdams.
/Viesiena/
Pašas tek kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Pašas tek meitenītes
Puisīšiem mutes dot.
/Viesiena/
Es ar puisi nerunāju,
Kalniņā stāvēdama:
Kalna vēji stipri pūta,
Tālu nesa valodiņas.
/Viesiena/
Šurpu, turpu vējiņš loka
Ielocītu magoniņu;
Šurpu turpu ļaud’s runāja
Ierunātu valodiņu.
/Viesiena/
Pasalaižu par nirīti,
Iesalaižu ezerā:
Nij es biju brāļam sieva,
Nij māmiņai vedekliņa.
/Viesiena/
Skaisti dzied lakstīgala
Liepas zara galiņā;
Tā dziedāja dēlu māte
Meitu mātes istabā.
/Viesiena/
Kalniņā rozes zied,
Lejiņā magonītes;
Pār kalniņu tautas jāja,
Es ieskrēju magonēs.
/Viesiena/
Kas kaitēja sermulim
Upes malu nestaigāt;
Kas kaiš tēva dēliņam
Mātes meitu bildināt.
/Viesiena/
Vai, Dievini, ko darīšu,
Bagāts mani bildināja;
Nav man tādu villainīšu
Kā bagāta zirgu sega.
/Viesiena/
Aitiņai kūti cirtu,
Lai tā ziemu nenosaltu;
Māsiņai vietas raugu,
Lai neraud dzīvojot.
/Viesiena/
Ceļa malas āboliņš
Kuplis auga – neziedēja;
Liela ciema zeltenīte
Skaista auga – neprecēta.
/Viesiena/
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Kaņepēs sagulēju,
Bīdamās no māmiņas –
Jaunu dos tautiņās.
/Viesiena/
Ko, puisīt, tu domāji,
Maukdams manu gredzentiņu?
Vai domāji citu pirkt,
Vai saukt savu līgaviņu?
- Citu pirkt nav naudiņas,
Saukšu savu līgaviņu.
/Viesiena/
Raugiet, brāļi, tīrumiņu,
Tīrumāi maize aug;
Neraudiet stiklu logu,
Ne margotas istabiņas.
/Viesiena/
Ko darīšu tautiņās
Ar to mazu augumiņu?
Augstas dzirnas, augsta abra,
Pakāpeles vien vajaga.
/Viesiena/
Aiz tā kalna, zaļa meža,
Tur aug mana līgaviņa;
Ar bitīti vēsti rieta,
Lai zemīte nerībēja.
/Viesiena/
Tuvu, tuvu, necik tālu
Aug mans miežu arājiņš:
Dzirdu gailīti dziedam,
Redzu pašu staigājam.
/Viesiena/
Atsalaida, atsalaida
Silta maize azotē;
Atsaveda, atsaveda
Tuvuma arājiņu.
/Grostona/
Ai, asais zobentiņ,
Kur es tevi mēģināšu?
- Ies māsiņa tautiņās,
Stenderēs mēģināšu.
/Grostona/
Tumša, tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ;
Tālu, tālu tas ciemiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
/Viesiena/
Ripu, ripu mātes pūrs
No kalniņa lejiņā;
Izbirst mātes vizulīši,
Nevar vairs salasīt.
/Viesiena/
Vai es vien puisīt’s biju,
Vai man vien kumeliņš?
Vai es vien meitiņām
Velšu pūra vedējiņš?
/Viesiena/
Tautu dēls pūru veda
Rakstītās kamanās;
Laimīt’ tek kājiņām,
Laimes ceļu rādīdama.
/Viesiena/
Māsiņ, tavu muļķa prātu,
Kā mazam bērniņam!
Atstāj tēvu, atstāj māti,
Iet ar svešu ļaužu bērnu.
/Viesiena/
Ai, bāliņi, ai, bāliņi,
Vai es tevi nemīlēju?
Kad tu mani pats iecēli
Svešu ļaužu kamanās.
/Viesiena/
Līdz šo dienu, mūs’ bāliņš
Kā kundziņš pabraukāja;
Brauc nu lēnām, turi grožu,
Nu ir podi vecumā!
/Viesiena/
Devu cimdus, devu zeķes
Meitas pūra vedējam;
Ne ņem cimdu, ne ņem zeķu,
Ņēma jaunu līgaviņu.
/Viesiena/
Sit, tautieti, zelta vadzi
Savā kūts dibenā!
Tur es siešu māsas govi
Sudrabiņa radziņiem.
/Grostona/
Dzied, māmiņa, raud, māmiņa,
Nebūš’ vairs tavs bērniņš!
Jau kājiņas man apautas,
Jau pie durvīm kumeliņš.
/Viesiena/
Pie durvīm es dabraucu
Savas skārda kamaniņas;
Pat’ ielēca tautu meita
Kā irbīte sprostiņā.
/Viesiena/
Grūti pūta kumeliņš,
Meitu nesa mugurā’
Labāk nestu karavīru
Ar visām bruniņām.
/Viesiena/
Rūca, dūca tēvs ar māti,
Man vezdami līgaviņu;
Es aiz prieka nevarēju,
Kaņepēs tupēdams.
/Viesiena/
Ir guntiņa ar pazina:
Nava lāga kūrējiņa,
Nava lāga kūrējiņa,
Nebūs laba saimeniece.
/Viesiena/
Ko tie ciema suņi rēja,
Pie vārtiem satupuši?
- Panāksnieki sabraukuši
Pinkainiem kumeļiem.
/Viesiena/
Balti, balti ievas ziedi,
Vēl jo balti ābelītes;
Balta, balta tautu meita,
Vēl baltākis mūs’ bāliņš.
/Viesiena/
Pašai puķu kopējai
Nava lāga vainadziņa;
Pašam meitu brāķeram
Nedižena līgaviņa.
/Viesiena/
Rej, sunīti, tupēdams,
Nu nāk tava saimeniece:
Šķīstas putras vārītāja,
Plānas rikas griezējiņa.
/Viesiena/
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Lai nāk mani bāleliņi;
Tautas mani šo naksniņu
Kā putniņu vārdzināja.
/Viesiena/
Tā vien, tā vien
Ik balta rudens:
Tās kāzas dzeram,
Citas domājam.
/Grostona/
Manu baltu bāleliņu
Ka to putu gabaliņu;
Līdzās sēd tautu meita
Tā kā loga aizbāziņš.
/Viesiena/
Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainadziņš:
Gan tu drīzi vizuļosi
Jaunās māsas galviņā.
/Viesiena/
Agri sniedziņš ij uzsniga, -
Zaļš mauriņš pagalmā;
Agri tautas man noņēma
Skaistu puķu vainadziņu.
/Viesiena/
Svied zemē, svied zemē,
Nepieder, nepieder!
Liec atkal galviņā
Savu zīļu vainadziņu!
/Viesiena/
Čuči, guli, līgaviņa,
Pie mīlama tēva dēla;
Tā guldīja vista cāļus
Zem saviem spārniņiem.
/Viesiena/
Ja, tautieti, krekla gribi,
Brauc pie manas māmuliņas:
Man māmiņa pūru deva,
Atslēdziņas neiedeva.
/Grostona/
Es neiešu sētiņā,
Sava darba nedarīj’se:
Es māsiņu neatstāšu
Ar vizuļu vainadziņu.
/Viesiena/
Nelieciet štokmicītes,
Štokmicīte nepieder;
Lieciet cauņu cepurīti
Jel saulītes pakrēšļam.
/Grostona/
Sit, tautieti, zelta vadzi
Savā kāršu klētiņā!
Kad noņemsi, kur pakārsi
Mūs’ māsiņas vainadziņu?
/Viesiena/
Dasaguļu pie tautieša
Kā pie sola, kā pie bluķa:
Nij pieņēma, nij apsedza,
Nij vārdiņa parunāja.
/Grostona/
Visu nakti dēla māte
Staigā snuķi izstiepusi;
Nebēdā, dēla māte,
Tava tiesa nezudīs:
Došu cimdus, došu zeķes,
Segšu baltu villainīti.
/Viesiena/
Tā trīcēja tautu meita
Kā putniņa dvēselīte:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gari mani bāleliņi.
/Grostona/
Tētiņ, tētiņ,
Naudiņas mest,
Es tavu krekliņu
Ziepēs velēju.
/Grostona/
Kas no mana adījuma,
Kas no pirkstu saldējuma:
Sveši ļaudis naudu meta,
Gar sienām lasīdami.
/Grostona/
To māsiņu audzējām,
To ar skaisti izdevām;
Iesim, brāļi, sētiņā,
Audzēsim mazākas.
/Viesiena/
Vai karā aizgājuši
Tautu dēla bāleliņi?
Es savam pūriņam
Ne kaudzītes neatņēmu?
/Grostona/
Dieveri, dieveri,
Naudiņu mest!
Es tavu krekliņu
Ziepēs velēju;
Ziepīšu mārciņa
Pimberi maksāja,
Ozola vālīte
Pusdaldera.
/Grostona/
Vakar viesi dibenā,
Saiminieki pie durvīm;
Šodien viesi pie durvīm,
Saiminieki dibenā.
/Viesiena/
Mana jauna līgaviņa
Tā kā ciema žagatiņa:
No ciemiņa ciemiņā,
Atpakaļ sētiņā.
/Viesiena/
Kaut man tāds arājiņš
Kā jaunais bāleliņš:
Es neriestu dzīvodama
Vienas gaužas asariņas.
/Viesiena/
Kungam vaļa vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu;
Tās vaļiņas vien nebij,
Dieveram māršu rāt.
/Viesiena/
Pilna sēta bēru zirgu,
Ļaužu pilna istabiņa:
Dēli, meitas, sabraukuši,
Vedīs mani smiltainē.
/Viesiena/
Jānītim skaista sieva,
Pēterim vēl skaistāka:
Sieru ēda, pienu dzēra,
Suliņās mazgājās.
/Viesiena/
Viena man tā dieniņa,
Kad es gāju tautiņās;
Visu mūžu noraudāju
Vienas dienas gājumiņu.
/Viesiena/
Šitā pati sprigacīte
Mūs’ māsiņu raudinās:
Ko dzirdēs, ko redzēs,
Ko stāstīs māmiņai.
/Viesiena/
Es, māmiņa, jauna miru,
Skaisti mani pavadiet:
Jostām zirgus grožojiet,
Vilnānēm deķojiet,
Liesaišķiem, prievītēm
Laidiet dobes dibenā.
/Viesiena/
Tumsi kakti istabā,
Auksti gultas paladziņi,
Šodien vedu smiltainē
Savu gultas taisītāju.
/Viesiena/
Laba mana līgaviņa,
Labi mani pavadīja:
Sirmi zirgi, baltas segas
Sarkanām bantītēm.
/Viesiena/
Ratenīt, ratenīt,
Kur atstāji vērpējiņu?
Vērpējiņa apsagūla
Visu mūžu dienasvidu.
/Viesiena/
Es neiešu tai ciemā,
Kur mēs pērn līgojām:
Sapelēj’šu sieru deva
Melnā linu lupatā;
Saskābušu alu deva
Netīrā krūzītē.
/Viesiena/
Mirstiet, mirstiet, veci ļaudis,
Diezgan vietas kapsētā;
Nemirstiet, jauni ļaudis,
Nava vietas kapsētā.
/Lubeja/
Es, māmiņ, jauna miru,
Pūru manu izdaliet:
Cimdus, zeķes dobračiem,
Dvieli krusta nesējam,
Manus baltus paladziņus
Augumiņa nesējiem.
/Grostona/
Sieru, sieru, Jāņa māte,
Dižan lielu gabaliņu!
Es iekritu rāvienā,
Tavas govis ganīdama.
/Grostona/
KRUSTVĀRDU MĪKLA PAR ARONAS PAGASTU - ATMINĒJUMI
KRUSTVĀRDU MĪKLA PAR ARONAS PAGASTU
| 10. | 15. | 2. | |||||||||||||||||||||||||||||||
| M | A | M | A | 23. | |||||||||||||||||||||||||||||
| A | R | 19. | V | I | E | S | I | E | N | A | K | ||||||||||||||||||||||
| D | O | 12. | E | Ē | U | ||||||||||||||||||||||||||||
| 11. | K | O | M | U | N | Ā | R | S | R | C | 24. | L | |||||||||||||||||||||
| 20. | N | A | T | I | 8. | N | Ī | G | A | S | T | E | S | ||||||||||||||||||||
| 4. | S | E | P | T | I | Ņ | A | S | A | Ņ | U | N | Ū | ||||||||||||||||||||
| A | S | Ļ | I | R | D | R | |||||||||||||||||||||||||||
| G | 14. | V | I | D | Z | E | M | E | 16. | T | R | A | |||||||||||||||||||||
| A | N | K | S | E | S | ||||||||||||||||||||||||||||
| 22. | K | U | S | A | A | 3. | L | O | D | E | S | J | |||||||||||||||||||||
| T | P | A | S | K | |||||||||||||||||||||||||||||
| I | 7. | C | M | N | A | ||||||||||||||||||||||||||||
| T | 13. | E | L | E | K | T | R | Ī | B | U | N | P | L | ||||||||||||||||||||
| 6. | R | Ļ | T | A | I | N | |||||||||||||||||||||||||||
| 35. | K | U | S | O | N | I | 1. | U | Š | 5. | N | 27. | I | E | I | ||||||||||||||||||
| Ļ | Z | B | 9. | A | E | K | R | K | Ņ | ||||||||||||||||||||||||
| 17. | V | I | E | S | I | E | N | A | S | K | U | L | T | Ū | R | A | S | N | A | M | A | M | A | Š | |||||||||
| L | D | A | O | R | M | L | |||||||||||||||||||||||||||
| G | Ū | U | N | O | 18.↑ | N | |||||||||||||||||||||||||||
| A | R | 38. | T | A | 28. | G | S | ||||||||||||||||||||||||||
| U | I | Ķ | E | S | M | S | |||||||||||||||||||||||||||
| 25. | Ē | R | G | Ļ | O | S | E | R | C | ||||||||||||||||||||||||
| 30. | K | K | E | 1. | 33. | ||||||||||||||||||||||||||||
| 21. | A | R | O | N | A | S | P | A | G | A | S | T | A | V | Ē | S | T | I | S | A | 39. | ||||||||||||
| I | R | T | R | M | |||||||||||||||||||||||||||||
| T | S | 32. | M | Ā | R | T | I | Ņ | R | O | Z | E | S | ||||||||||||||||||||
| 37. | K | U | S | A | P | O | L | S | V | N | Ž | ||||||||||||||||||||||
| O | 29. | B | I | L | Ž | U | B | A | L | S | I | S | I | Ā | |||||||||||||||||||
| L | 31. | E | B | ||||||||||||||||||||||||||||||
| I | S | Š | E | ||||||||||||||||||||||||||||||
| 26. | K | U | S | A | S | S | P | O | R | T | A | Z | Ā | L | E | I | I | L | |||||||||||||||
| R | E | ||||||||||||||||||||||||||||||||
| 40. | P | Ī | L | Ā | D | Ž | U | Ķ | E | K | A | R | S | ||||||||||||||||||||
| D | |||||||||||||||||||||||||||||||||
| 34. | A | R | O | N | A | S | P | Ā | R | Ī | Š | I | |||||||||||||||||||||
| T | |||||||||||||||||||||||||||||||||
| 36. | G | A | I | L | I | S | G | A | N | O | S | ||||||||||||||||||||||
| S |
TUKŠUMS - Atbildē ir vairāki vārdi
KAIJENIEKS
KAIJENIEKS
Agrāk, senos laikos, tur, kur tagad atrodas ezeriņš Kaijenieks, arī bijis ezers. Ezers pamazām aizaudzis un pārvērties par purvainu pļavu. Vēl pirms vairāk 45 gadiem tur pļāva sienu. Melioratori bija izlēmuši, ka vajag atjaunot ezeru. Tika izrakts skaists ezers ar saliņu vidū.
Nezin no kurienes atlidojušas, uz saliņas apmetās kaijas, ne viena, divas vai desmit, bet simtiem. Kaijas tik skaļi ķērca, ka agri no rītiem modināja Melioratoru ielas 4 mājas iedzīvotājus. Daudzi pat brauca skatīties šo brīnumu. Kad kaijas bija bērnus izperējušas un izaudzinājušas, uz rudens pusi no ezera pazuda, lai atgrieztos nākamajā pavasarī.
Tā tas turpinājās vairākus gadus, līdz saliņa apauga ar kokiem un krūmiem. Pavasaros kaiju saradās arvien mazāk, līdz beidzot pazuda pavisam.
Tā ezeriņš ieguva Kaijenieka nosaukumu. Kurš pirmais šo nosaukumu izdomāja, nav zināms.
/Pierakstīts pēc Ainas Spūles stāstītā/
CŪKAS KALNS
CŪKAS KALNS
Tur, kur tagad Kusas estrāde, agrāk bijis kalns (tagad kalnam puse ir norakta). Garām kalnam gājis ceļš, parasts lauku ceļš. Reiz, kādā agrā vasaras rītā divi jaunieši, puisis un meitene, nākuši no kāda sarīkojuma garām kalnam. Pēkšņi izdzirdējuši savādas skaņas. Sākumā sabijušies, tad sākuši skatīties. Gar kalna malu skraidījis mazs sivēns un nelabi kviecis. Jaunieši noķēruši sivēnu un aiznesuši mājās. Sākuši aptaujāt tuvāko un tālāko māju iedzīvotājus, kam pazudis sivēns. Neviens neatsaucies. Jaunie cilvēki sivēnu barojuši, līdz izaugusi varena cūka, bet kalnu, pie kura atrasts sivēns, sākuši saukt par Cūkas kalnu.
70. – 80. gados sāka Cūkas kalnu norakt. Sākumā tur bija šautuve, kur medniekiem trenēties. Pēc tam, vēlāk, uzcēla estrādi.
/Pierakstīts pēc Jāņa Ruņģa stāstītā/
PASTAIGU TAKA KUSĀ
PASTAIGU TAKA nav gara, bet tajā var pārbaudīt savas zināšanas par Aronas pagastu, aizpildot krustvārdu mīklu. Var izlasīt teikas par to, kā radies CŪKAS KALNS un KAIJENIEKS.
Uzejot augšā, atradīsi atpūtas stūrīti, kurā var spēlēt dambreti, ja paņemsi līdzi šaha kuliņus, varēsi spēlēt arī šahu. No GRĀMATU APMAIŅAS SKAPJA vari paņemt grāmatu, to izlasīt uz vietas vai paņemt līdzi uz mājām, vari atnest arī kādu savu grāmatu.
Kalna galā aug kupla liepa, vari atrast 2 tautasdziesmas - Tev tikai jāsaliek rindiņas pareizā secībā.
Uz robežu ganīdama,
Liepâ kāru vaiņadziņu,
Lai to manim nenorāva
Robežnieka arājiņi.
Kupla liepa, zaļš ozols,
Celiņš vien vidiņâ.
Ja Dieviņš palīdzès,
Līgos liepa pie ozola.
SIS Kusā (Skaņu ierakstu studija Kusā)
Projekta "SIS Kusā" (Skaņu ierakstu studija Kusā) ideja bija atbalstīt jauniešus aktīvi iesaistīties iniciatīvu veidošanā un realizēšanā - skaņu ierakstu studijas izveidošanā, veicinot pilsonisko aktivitāti atbilstoši vecumam, interesēm un vajadzībām. Savukārt, projekta mērķis - Mūzikas istabas atjaunošana ar skaņu ierakstu studijas izveidošanu MC "1.stāvs", Skolas iela 3, Kusā, Aronas pagastā, Madonas novadā. Projekta realizācijas gaitā tika veikta vienkāršota telpas atjaunošana - grīdas nomaiņa, elektroinstalāciju un apgaismojuma nomaiņa, radiatoru nomaiņa, sienu krāsošana, bet pats galvenais - Mūzikas telpā tika izveidota Skaņu ierakstu studija, ko veido 2 telpas - ierakstu telpa un studijas telpa. SIS Kusā ir aprīkota ar nepieciešamo aprīkojumu, lai pilnvērtīgi varētu veikt jebkāda veida audio ierakstus. SIS Kusā ir pieejamas 2 studijas austiņas, MIDI klaviatūra, ārējā skaņas karte, studijas mikrofons ar filtru un statīvu, studijas galds, 2 biroja krēsli, studijas monitori, portatīvais dators un programma darbam skaņu ierakstu studijā.
Lai realizētu šo projektu, bija nepieciešams sakārtot virkni dokumentus, kas nepieciešami būvdarbu veikšanai, sākot ar projektēšanu, beidzot ar būvdarbu veikšanu un nodošanu ekspluatācijā. Tā bija iespēja apgūt prasmes darboties ar valsts un pašvaldības iestādēm, ar projektētājiem, būvniekiem, Valsts zemes dienestu un būvvaldi, kā arī veikt visu nepieciešamo dokumentu apstrādi www.bis.gov.lv lapā - būvniecības informācijas sistemā. Madonas novada pašvaldība iesaistījās ne tikai ar līdzfinansējumu, bet arī piešķīra nepieciešamos līdzekļus no Investīciju attīstības fonda, līdz ar to varēja sakārtot arī nepieciešamos darbus ugunsdrošībā. Ir liels prieks par paveikto un ieguldīto darbu, jo Skanu ierakstu studijas izveidošanas ideja pieder jauniešiem, kuri aktīvi iesaistījās projekta plānošanā. Savukārt, jau tagad ir iespējas apgūt nepieciešamās prasmes un iemaņas darbam SIS Kusā, jo pašlaik tiek realizēts (gan ar pārtraukumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatīšanās dēļ) LAD projekts "Apmācības darbam skaņu ierakstu studijā" (projekta Nr.20-05-AL23-A019.2206-000004).
"Šūšanas ABC" noslēgums
Biedrība "ARONAS PĪLĀDZIS" veiksmīgi startēja Madonas novada fonda izsludinātajā 15.kārtā vietējās attīstības stratēģijas "Cilvēks, vieta, darbs Madonas reģionā 2015.-2020." rīcības plānā iekļautajai 2.6.rīcībai "Praktisku prasmju un zināšanu veicināšana MNF teritorijā" un saņēma lēmumu par projekta "Šujam tālāk" apstiprināšanu. LAD finansējums 90% apmērā, Madonas novada pašvaldības līdzfinansējums 10% apmērā. Projekta mērķis - turpināt šūšanas prasmju teorētisko un praktisko apguvi, pilnveidojot dažādu izstrādājumu, apģērbu un to aksesuāru konstruešanu, modelēšanu un šūšanu. Projekta laikā tiks organizētas MEISTARKLASES, kurās varēs apgūt apakšveļas šūšanu utml.
Pirmdien, 11.novembrī plkst.17:30 MC "1.stāvs" vērs "GADSIMTA DURVIS" atmiņām
Kusas pieturai būt skaistai!
pateicoties MNP piešķirtajam finasējumam. 
#spēkspateikt NĒ
Izstāde "Rakstu rakstiem izrakstīju 2" - vēl tikai šonedēļ aplūkojama MC "1.stāvs" telpās!
"Gadsimta durvis" Aronas pagastā vērsim trešdien, 18.septembrīplkst.18:00 Zaalgauskas muižā!
Projekts ''Kusas pieturai būt skaistai!''
Projekts ''Gadsimta durvis''
Projekta ''Gadsimta durvis'' darba grupā iesaistīsies Aronas pagasta bibliotēku vadītājas, kuras meklēs un piedāvāš katra laika posma vēsturisko materiālu - tā būs gan informācija par konkrētu laika posmu, gan viktorīnas jautājumi par konkrētu laiku utml. Darba grupā vēl iesaistīsies Aronas pagasta vides gide, ''īstā latvju saimniece'' Silvija Čurkste, kuras pārziņā vairāk ēdienu gatavošanas joma, kā arī Lauteres kultūras nama vadītāja Rudīte Prikule, kas iesaistīsies pasākumu organizēšanā.