KAIJENIEKS
KAIJENIEKS
Agrāk, senos laikos, tur, kur tagad atrodas ezeriņš Kaijenieks, arī bijis ezers. Ezers pamazām aizaudzis un pārvērties par purvainu pļavu. Vēl pirms vairāk 45 gadiem tur pļāva sienu. Melioratori bija izlēmuši, ka vajag atjaunot ezeru. Tika izrakts skaists ezers ar saliņu vidū.
Nezin no kurienes atlidojušas, uz saliņas apmetās kaijas, ne viena, divas vai desmit, bet simtiem. Kaijas tik skaļi ķērca, ka agri no rītiem modināja Melioratoru ielas 4 mājas iedzīvotājus. Daudzi pat brauca skatīties šo brīnumu. Kad kaijas bija bērnus izperējušas un izaudzinājušas, uz rudens pusi no ezera pazuda, lai atgrieztos nākamajā pavasarī.
Tā tas turpinājās vairākus gadus, līdz saliņa apauga ar kokiem un krūmiem. Pavasaros kaiju saradās arvien mazāk, līdz beidzot pazuda pavisam.
Tā ezeriņš ieguva Kaijenieka nosaukumu. Kurš pirmais šo nosaukumu izdomāja, nav zināms.
/Pierakstīts pēc Ainas Spūles stāstītā/